JĒRIKA 

JĒRIKA ( Mateja ev. 20:29-34, Marka ev. 10:46- 52, Lūkas ev. 19:1-28)

" Ej, tava ticība tev palīdzējusi. "

Esmu 17 gadus vecs puisis, dzīvoju aprūpes centrā. Tā kā pats par sevi ikdienā redzes un fiziska rakstura traucējumu dēļ nespēju parūpēties, par mani gādā jaukas aprūpētājas. Ar mani kopā vienā dzīvoklī dzīvo vēl trīs puiši. Tā kā man drīzumā paliks 18 gadu, tad ir jādomā, kur es vēlos dzīvot, jo, sasniedzot pilngadību, šajā vietā diemžēl es nevarēšu palikt, jo šeit dzīvo bērni tikai līdz 18 gadiem. No darbiniekiem esmu dzirdējis dažādas versijas - gan sliktākas, gan arī labākas, kur es varētu doties un kādi apstākļi tur ir. Dažreiz bail pat iedomāties, kur es varētu nokļūt un kas ar mani varētu notikt. Esmu daudz dzirdējis kā darbinieki savā starpā sarunājas par savām mājām, bērniem, mazbērniem, mājdzīvniekiem. Interesanti, kā gan būtu dzīvot šādās mājās, kur ir mamma, tētis, brālis, māsa un suns vai kaķis?

Ikdienā man patīk būt vienam, bet labprāt pavadu laiku ar kādu uzticamu un jauku cilvēku, ar kuru varu justies droši. Tad es arī varu ierāpties klēpī un mazliet pasēdēt. Man patīk sataustīt pieaugušā roku un pielikt sev pie pieres, jo tā izjūtu citu cilvēku uzticēšanos un pieņemšanu. Tā kā esmu neredzīgs, tad man pieskārieni ir ļoti svarīgi, jo caur tiem izjūtu un apgūstu rotaļlietu un mantu pasauli. Visas lietas apgūstu caur tausti. Ja manu roku uzliek uz krēsla, tad pats varu apsēsties krēslā pie galda, tāpat pats varu iekāpt ratos. Protams, visā ir nepieciešams atbalsts, lai es varētu droši pārvietoties. Pie galda ēdu ar karoti, tikai kādam ir jāpalīdz ielikt ēdienu karotē, kā arī pats protu satvert krūzīti un padzerties.

Man ļoti patīk ūdens un patīk vannoties. Ceru drīzumā, kad tiks sakārtoti dokumenti, varēšu doties uz baseinu. Tad tik būs man ūdens prieki! Aprūpes centrā ik pa laikam man ir iespēja ieiet vannā, kas ir ne tikai piepildīta ar ūdeni, bet arī burbuļo!

Pastaigāties ārā dodos ratiņkrēslā, ar kuru mani vizina darbinieki. Reizēm man ir iespēja arī pašam stumt savus ratus. Ziemā braucu ar ragaviņām! Tas bija piedzīvojumus, jo laidos ar ragaviņām no pavisam neliela kalniņa! Bailīgi, bet gribējās atkārtot un atkārtot! Ziema bija aktīva un interesanta! Tāpat man ļoti patīk šūpoties šūpolēs, un kopā ar darbiniekiem un citiem puišiem izbraukt ekskursijās uz dabas parkiem, jūru, ezeru. Gaidu vasaru, kad varēsim brīvdienās doties uz laukiem būt dabā.

Es apgūstu darba prasmju izglītības programmu speciālās izglītības programmā neredzīgiem mājmācībā.

Man gribētos, ka mani kāds gādīgs un mīļš cilvēks uzņemtu savās mājās, apskautu, samīļotu, dotos kopīgi pastaigā, varētu paglāstīt tur dzīvojošu kaķi vai sunīti. Eh, tas būtu tik jauki!

Create your website for free! This website was made with Webnode. Create your own for free today! Get started