ZIHARA 

ZIHARA ( Jāņa ev. 4:5-42)

" ..bet ūdens, ko Es tam došu,kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai"

"Sveiks, lasītāj!

Man ir 17 gadi!

Jau rudenī kļūšu pilngadīgs.

Kopš bērnības dzīvoju aprūpes centrā, kur pirmo reizi nonācu apmēram divu gadu vecumā. Pašreizējās mājās ierados pirms četriem gadiem. Manā dzīvoklī kopā esam trīs puiši.

Man ir ļoti grūti pierast pie pārmaiņām, pie jaunām balsīm, jauna dzīves ritma. Aizmirsu piebilst, es neredzu un arī nerunāju, bet ļoti labi dzirdu. Man ir ļoti laba tauste un esmu iemācījies paust emocijas smejoties, raudot.

Reizēm, kad ar mani runā, vai dzirdu, ka citi sarunājas un mani saruna interesē, es žestikulēju ar rokām un skaļi elpoju.

Man ļoti patīk no rītiem ilgāk pagulēt savā dīvānā.

Es labi orientējos telpās, pie kurām esmu pieradis.

Un vēl, par visu vairāk man patīk pasēdēt dzīvokļa vadītājas krēslā - iedomājaties, es to varu izdarīt!

Parasti to daru tā - vai nu nogaidu brīdi, kad dzīvokļa vadītāja pieceļas, tā nekavējoties ierāpjos viņas krēslā, vai, ja esmu ļoti nepacietīgs - pielavos pie krēsla, kad dzīvokļa vadītāja tur sēž un sāku griezt krēslu, līdz man atļauj krēslā apsēsties!

Man vispār patīk ik pa laika pasēdēt kādam sev tuvam darbiniekam klēpī. Un vēl, esmu ļoti lepns par to, ka pats protu paēst no pudelītes, man tikai vajag, lai kāds man iedod pudelīti rokās. Es ēdu speciālo pārtiku, jo, diemžēl, citu ēdienu nevaru ēst.

Es ļoti gaidu siltu laiku, kad varēšu sēdēt uz slieksnīša, un varbūt, kļūšu nedaudz drošāks un varēšu izrāpot ārā pats, lai pasēdētu zālītē.

Es jūtu, ka šajās mājās esmu kļuvis drošāks. Vēlos turpināt iepazīt pasauli sev apkārt, sadzirdēt, kas notiek pilsētā, piedzīvot jaunus notikumus, varbūt kādreiz, pat nostāties uz savām kājām un spert soļus. Es domāju, ka es to varētu!

Pagājušajā gadā mūsu dzīvoklītī dzīvoja vēl divi lieli puiši, bet pēkšņi viņi vairs nevarēja te palikt! Nesaprotu, kāpēc, jo mums visiem kopā taču bija tik labi! Ceru, ka puišiem iet labi, viņu jaunajās mājās!

Man ir sapnis, ka arī es varētu nonākt tādā mājā, kur būtu liela un saulaina dzīvojamā istaba, kur kāds par mani visu dienu rūpētos, es varētu sadraudzēties pie citiem bērniem un ziniet ko, es pat varētu iedraudzēties ar kādu mājdzīvnieku - suni vai kaķi. Man vēl tik daudz gribas piedzīvot un apgūt!"